Pārtikas produktu kvalitāte ir visu to īpašību kopums, kas nodrošina pārtikas atbilstību patērētāja vajadzībām un konkrētām normatīvo aktu prasībām. Gan Eiropā, gan visā pasaulē tiek izmantoti vairāki atzīti starptautiski kvalitātes standarti, kas apliecina uzņēmumu atbilstību noteiktām kvalitātes vadības sistēmām.
ISO 9001 ir universālākais un pasaulē pazīstamākais standarts jebkuras darbības jomas uzņēmumam. Atbilstība šim standartam apliecina, ka uzņēmums rūpējas par savu preču vai pakalpojumu kvalitāti, uztur savu kvalitātes vadības sistēmu atbilstošā līmenī, periodiski veic neatkarīgu auditoru pārbaudi un apliecina sistēmas efektivitāti ar sertifikātu. Šis standarts ir viens no uzņēmuma veiksmīgas attīstības pamatiem.
HACCP (Hazard Analyses and Critical Control Points) – bīstamību analīze un kritiskie kontroles punkti. Tā ir pārtikas uzņēmuma paškontroles sistēma, drošas un nekaitīgas pārtikas apritei, kura iekļauj sevī katra pārtikas aprites posma uzraudzību un analīzi, nosaka posmus pārtikas apritē, kuri ir kritiski (bīstami) pārtikas drošībai un nekaitīgumam un ievieš efektīvas kontroles un uzraudzības procedūras šajos posmos. HACCP mērķis ir nodrošināt pārtikas nekaitīgumu (drošumu) un kvalitāti. HACCP sistēmas ieviešana ļauj samazināt izmaksas preventīviem pasākumiem, kuri jāveic, lai saglabātu gala produkta drošumu, to skaitā arī izdevumus vides un produktu laboratoriskajiem izmeklējumiem.
HACCP sistēma ir balstīta uz septiņiem galvenajiem principiem, kuri nosaka secīgu rīcību bīstamību identificēšanā un savlaicīgā novēršanā:
1. Apdraudējuma analīze;
2. Kritisko kontroles punktu noteikšana;
3. Kritisko limitu noteikšana;
4. Uzraudzības pasākumu noteikšana;
5. Korektīvo darbību noteikšana;
6. Dokumentācijas izveidošana;
7. Verifikācija un pārskatīšana.
Labas ražošanas prakse (GMP – Good Manufacturing Practice) – augsta meistarība visos pārtikas ražošanas posmos, īpaši uzsverot posmus, kas ietekmē pārtikas kvalitāti.
GMP pamatprincipi:
• dokumentēt konkrētā izgatavošanu, vērtēšanu un vadīšanu, kas nodrošina noteikto kvalitāti;
• lietot pareizas, uzticamas un praktiski pārbaudītas ražošanas metodes un tehnoloģijas;
• pareizas izgatavošanas, vērtēšanas un vadības rīcību (procedūru) komplekss;
• praktisku norādījumu (ieteikumu) izstrāde un ievērošana;
• specifisku noteikumu izstrāde un ievērošana;
• izstrādātie noteikumi pieejami starptautiskās profesionālās institūcijās;
• profesionālu organizāciju izstrādāti praktiski ieteikumi.
Labas higiēnas prakse (GHP – Good Hygiene Practice) – nosacījumu kopums, kuru mērķis ir cilvēka dzīvības un veselības aizsardzība. Vispārējie principi un procedūras noteikti EK Regulā Nr.852/2004 “Par pārtikas produktu higiēnu”.
Galvenie Regulas nosacījumi:
• galvenie atbildīgie par pārtikas nekaitīgumu ir pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki;
• pārtikas nekaitīgums jānodrošina visos pārtikas aprites posmos, sākot ar primāro ražošanu;
• ir svarīgi saglabāt aukstuma ķēdi pārtikai, ko nevar droši glabāt apkārtējās vides temperatūrā, jo īpaši saldētai pārtikai;
• pēc HACCP principiem izveidoto procedūru vispārējai īstenošanai un labas higiēnas prakses piemērošanai jāpastiprina pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku atbildība;
• labas prakses norādījumi visos pārtikas aprites posmos iesaistītajiem tirgus dalībniekiem var palīdzēt ievērot pārtikas higiēnas noteikumus un piemērot HACCP principus.
Attiecībā uz piena pārstrādes procesu tiek noteiktas prasības piena savākšanai un transportēšanai, piena pieņemšanai un uzglabāšanai, piena termiskajai apstrādei, dažādu piena produktu ražošanai, to iesaiņošanai, kā arī piena produktu uzglabāšanai, to nodošanai realizācijai un transportēšanai. Būtiska ir aukstuma ķēdes noteikšana - piena un piena produktu uzglabāšanai nepieciešamās temperatūras noteikšana, sākot no piena ieguves un beidzot ar norādēm piena produktu gala pircējam.
BRC (British Retail Consortium Global Standarts for Food Safety) – Lielbritānijā izstrādāts starptautiski atzīts standarts, kas apliecina pārtikas produkta atbilstību augstākajiem kritērijiem. Globālajā pārtikas tirgū BRC standarts tiek vērtēts kā viens no labas pārtikas produktu ražošanas prakses noteikumu paraugiem. Tas ir viens no stingrākajiem brīvprātīgi piemērojamajiem pārtikas nekaitīguma un kvalitātes vadības standartiem pasaulē. Lai saņemtu BRC sertifikātu, uzņēmumam jābūt atbilstībai HACCP, dokumentētai kvalitātes vadības sistēmai un labas ražošanas praksei.
IFS (International Food Standard – Starptautiskais pārtikas standarts) – Vācijā izstrādāta standarta sertifikācijas programma, kuras ietvaros tiek veikta uzņēmumu sertifikācija, kas apliecina, ka uzņēmumi nodrošina nekaitīguma un kvalitātes prasības. Prasības produktu drošai uzglabāšanai un izplatīšanai tiek ievērotas pārtikas produktu uzglabāšanas un piegādes ķēdē, kur arī izvērtē riskus un izstrādā rīcības programmas, lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu produktu nonākšanu līdz patērētājiem.
FDA (Food and Drug Administration) – atbild par pārtikas un medikamentu kvalitātes kontroli ASV un izsniedz atbilstības sertifikātu ražotājam, kas vēlas eksportēt pārtikas produktus uz ASV, kas apliecina FDA normu izpildi un atbilstības novērtēšanu. Lai pārdotu pārtikas produktus ASV, ir nepieciešams savu ražotni reģistrēt FDA mājaslapā un saņemt reģistrācijas numuru. FDA izvērtē produktu paraugus, pārliecinās par to sastāvu un nekaitīgumu. Atsevišķas pārtikas izejvielas, kas ir atļautas ES, nav pieļaujamas ASV tirgū, un otrādi. Tāpat FDA izvērtē produktu iepakojumu atbilstoši FDA regulām. FDA kontrolē arī uz pārtikas produktu etiķetēm rakstītās informācijas atbilstību.